Skip to content

Par labu Bunkus ģimenei no Gobzema piedzen 10 000 eiro

LETA 22.decembris 2020
Avots: https://www.la.lv/par-labu-bunkus-gimenei-no-gobzema-piedzen-10-000-eirohttps://www.la.lv/par-labu-bunkus-gimenei-no-gobzema-piedzen-10-000-eiro

Rīgas apgabaltiesa pirmdien daļēji apmierinājusi nogalinātā advokāta Mārtiņa Bunkus ģimenes prasību pret Saeimas deputātu Aldi Gobzemu par administratora goda un cieņas aizskaršanu, lemjot no deputāta piedzīt 10 000 eiro lielu kompensāciju.

Rīgas apgabaltiesas atzina, ka Bunkus ģimenes locekļiem ir prasījuma tiesības, lai celtu prasību par nelaiķa goda un cieņas aizsardzību, lūdzot atsaukt atbildētāja izteiktās nelaiķi aizskarošās, nepatiesās ziņas, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apelācijas instances tiesa atzina par nepatiesām, Bunkus godu un cieņu aizskarošām vairākas atbildētāja izplatītās ziņas. Vienā no ziņām rakstīts “Dzintars Rasnačs-Mārtiņš Bunkus. Mafija!”. Citā ziņā norādīts, ka “nelaiķis Mārtiņš Bunkus nebija mafijas boss, bet izpildītājs”.

Vēl, piemēram, vienā ziņā Gobzems paziņojis, ka “pirms divām nedēļām tiek nošauts valsts amatpersona, kas ir visiem zināms bandīts”. Tāpat atbildētājs minējis: “Mārtiņš Bunkus, bandīts, kuru noslepkavoja…”

Atbildētāja paustais par Bunkus bija publicēts sociālajos tīklos un pausts Latvijas televīzijas pārraidē.

Apelācijas instances spriedumā atzīts, ka atbildētāja izteikumi ir ziņas, nevis viedoklis. Tas esot izsecināms gan no izteikumu gramatiskā un sintaktiskā formulējuma, no to izplatīšanas platformām, gan no tā, ka izteikumi pakļaujas patiesības pārbaudei, kā arī citiem kritērijiem.

Apelācijas instances tiesa nolēma piedzīt no atbildētāja par labu prasītājiem kopumā 10 000 eiro lielu morālā kaitējuma kompensāciju. Tāpat tiesa nolēma, ka Gobzemam būs jāsedz prasītājiem kopumā 4140 eiro lieli tiesāšanās izdevumi.

Tāpat tiesa uzlika par pienākumu atbildētājam atsaukt un dzēst ziņas, kas izplatītas atbildētāja profilā sociālajos tīklos.

Prasība noraidīta daļā par morālā kaitējuma kompensācijas 40 000 eiro apmērā piedziņu.

Spriedums ir pārsūdzams kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

Arī pirmās instances tiesa nolēma no atbildētāja piedzīt 10 000 eiro lielu kompensāciju.

Gobzems pirmās instances tiesā savā debašu runā uzsvēra, ka prasītājiem nav prasījuma tiesību un tiesvedība lietā būtu izbeidzama ar tiesas lēmumu. Šādu apgalvojumu Gobzems pamatoja ar to, ka, viņa ieskatā atbilstoši normatīvajam regulējumam nav iespējams celt personisku prasījumu par izteikumiem, kas teikti par citām personām. Attiecīgi deputāts norādīja, ka personisks ir tikai tāds, kas piemīt kādai konkrētai personai.

Tāpat atbildētājs norādīja, ka prasība pret viņu celta juridiski nekorekti definējot prasības lūgumus, kas nav izpildāmi. Kā piemēru šim apgalvojumam Gobzems minēja to, ka viņam tiek lūgts atsaukt aizskarošās ziņas no sava “Facebook” profila, kurā gan tās vairs nav atrodamas. Tāpat viņš norādīja, ka minētie izteikumi nav traktējami kā ziņas, bet gan kā viedoklis.

Gobzems toreiz arī analizēja vārda “bandīts” izcelsmi un nozīmi, atzīmējot, ka “bandīts” nav juridisks termins.

“Administratoru mafija arī nav juridisks termins, tas ir sabiedrībā lietots apzīmējums notikumiem maksātnespējas jomā. To lietojuši gan žurnālisti, gan politiķi, gan paši administratori, gan sabiedrība kopumā. Tādēļ šāda vārdu savienojuma lietošana nav un nevar tikt vērtēta pēc juridiskiem kritērijiem. Administratoru mafija ir plaši izplatīts izteikums, līdzīgi kā ģeogrāfu mafija, fizmatu mafija, juristu mafija, ārstu mafija un tā tālāk,” tiesai sacīja Gobzems.

LETA jau vēstīja, ka Mārtiņš Bunkus tika nošauts 2018.gada 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.

Advokāta slepkavas policijai līdz šim nav izdevies aizturēt.

AT atkārtotai izskatīšanai nodod lietu par Gobzema izslēgšanu no zvērinātu advokātu rindām

Augstākā tiesa (AT) otrdien atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīts Saeimas deputāta Alda Gobzema pieteikums atcelt Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas piemēroto disciplinārsodu – izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

AT atzina, ka apgabaltiesas vērtējums vairākos aspektos, tostarp par Gobzema izteikumu būtību ir pretrunīgs un nav pilnīgs. Minētie trūkumi faktisko apstākļu vērtējumā ir pamats apgabaltiesas sprieduma atcelšanai, bet lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Lietā Gobzems pārsūdzēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu par viņa izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita. Disciplinārsods Gobzemam ir piemērots par vairākiem pārkāpumiem, bet kasācijas sūdzībā viņš ir izteicis argumentus tikai par vienu no tiem – rupju ētikas normu pārkāpumu. Rupjš ētikas normu pārkāpums ir saistīts ar politiķa sociālajos tīklos “Facebook” un “Twitter”, ziņu portālos, laikrakstā “Dienas bizness” un Latvijas Televīzijas raidījumā publiski paustajiem izteikumiem par citiem zvērinātiem advokātiem, tiesnešiem un ierēdņiem.

Tiesā skaidroja, ka izskatot Gobzema kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, Senāts norāda, ka tiesas vērtējums par politiķa izteikumiem ir pretrunīgs. Administratīvā rajona tiesa politiķa izteikumus vērtējusi kā “ziņas”. Savukārt apgabaltiesa, kaut arī pievienojusies rajona tiesas spriedumam, vienlaikus norādījusi, ka pieteicēja izteikumi vērtējami kā “viedoklis”.

Taču abiem izteikumu veidiem pastāv atšķirīgi tiesību uz vārda brīvību ierobežojumu samērīguma vērtēšanas kritēriji. Ievērojot minēto, Senāts atzina, ka apgabaltiesas vērtējums par Gobzema izteikumu būtību ir pretrunīgs un nav pilnīgs.

Senāts norādīja, ka, izskatot lietu no jauna, tiesai jāvērtē visi lietas apstākļi kopumā, ieskaitot iesaistīto personu statusu, izteikumu saturu, kontekstu un veidu, kādā tie tika publiskoti, paturot prātā, ka sabiedriski nozīmīgu diskusiju nevar pakļaut pārāk augstiem patiesuma pārbaudes standartiem, savukārt apvainojošs viedoklis, kura patiesais mērķis nav godprātīga sabiedriski nozīmīgas diskusijas veicināšana, nav aizsargājams.

Comments are closed, but trackbacks and pingbacks are open.