Skip to content

VĒSTULE KIVIČAM 12/07/2019

Kivič, tev plok reitings. Ar publiski pausto “taisnību” tu lolo sapni virtuāli atgūties, jo ceri, ka reaģēšu simetriski. Nesanāks, lai gan 62 gadu laikā neviens nebija atļāvies šo melu teiksmu par manu sēdēšanu paust publiskajā ēterā. Tā bija vien regulāra mūdzīšanās komentāros zem manām dziesmām vai tekstiem. Vēl padlaikos, nākot mājup no vakarenes, kāda kundzīte, mani ieraugot, ieplēta acis un vaicāja: tu jau laukā? Pretvaicāju: no kurienes? Tad arī uzzināju par “taisnību”, ko nu plašumā atgremojis esi tu. Neticu reinkarnācijai, bet tavā gadījumā varētu būt, ka tu esi tā pati pie vakarenes sastaptā kundzīte. Zinu, tu esi vienkāršs puisis no laukiem un padlaikos vēl biji bebis, kam leģendāru pilsētnieku likteņiem pieeja vēl liegta. Manam tētim no pirmās mīlestības laulība nesanāca, taču auglis bija – viens ļoti ļoti rūgts – mans nabaga pusbrālis Dainis, kuru pirms dažiem gadiem pats izvadīju mūžībā. Dainis cietumā sabija 13 reizes. Par zādzībām. Vēl manā mazpuikas laiku atmiņā, kā viņš zvana tētim no Valmieras cietuma. Reiz arī ciemojās pie mums Rīgas dzīvoklī. Krusta skolas periodā kā misionārs ar ģitāru pāris reizes biju Matīsa cietumā, kur sastapu arī Daini. Vēlāk, smagā likteņa sagrautam, Līga viņam sarūpēja sociālu mitekli Rīgā, kur reizēm viņu apciemojām. Kad vēl nebiju pat pusaudzis, Dainis aiz restēm jau dīrāja savus pirmos kalendārus, neslēpjot, ka ir Dimitera dēls. Un, ja jau Dimitera, tad jau noteikti arī, ka Artmanes. Zeki tādu pasaku gan neizplatīja. To ģenerēja brīvie, līdzīgi tev, sentenku atskaņotāj. Dainis bija zaglis, ne izvarotājs. Izvarotāji 13 sodāmības nepiedzīvo, jo viņus agri nosit. Ja tev galvā nebūtu biezpiena pankūkas, kā manu Krusta skolas albumu reiz pagodinājušam, tev vajadzētu jēgt svarīgu zeku lietu, proti, ja es būtu bijis krimināli slodzīts par izvarošanu, pie manis uz Krusta skolu rehabilitēties zeki nebraukātu. Mūsu slaveno krucifiksu, kas stāv mūsu pagalmā vēl šodien, Krimuldā grieza Valentīns, kas, cik sapratu, 15 kalendārus plēsa par ‘slapju’ lietu. Arī Daniēls, kas, sekojot racējiem, izbēga no Jelgavas cietuma pa tuneli, uz brīdi glābiņu cerēja rast Krimuldā. Daniēls pazuda ātri, neizturēja un pēc neilga laika iekrita atkal. Milleniumu mijā rakstīja man no Daugavpils ‘gulbja’, ka griežot šaha figūriņas priekšniekiem, jo bija izcils galdnieks. Kad pēc daudziem gadiem iznāca, kādu laiku dzīvoja cerībā, ticībā ar sirsnīgu sievu no Centrāltirgus. Kādā reizē tomēr sadzērās un saplēsās ar zemessargiem. Reanimācijā pie samaņas vairs nenāca. Līga viņu apciemoja, kad viņš svēra vairs tikai dažus desmitus kg. Arī pats pirmais džeks, kura dēļ vispār sākām domāt par atkarīgo, pasēdējušo jauniešu atkopšanu, bija ar restotu pieredzi un adatu sēdekļa vietā. Tā, lūk, dislaiku bot Kivič. Ar bābu basņām tev nesanāks gods pat gadiņu būrī pasēdēt (skat. KL 158.pantu), tāpēc glābies, cik spēka. Pašreizējais tavs muldamgalerts liecina, ka esi iepakots sintētiskā femīņu placentā, no kādām maskulīni vīri nerodas. Lai kā un lai ar kādām spēka zīmēm nenotetovētos. Kad brēksi pēc žēlastības, Andri, mēs ar Līgu tev palīdzēsim.

Kaspars Dimiters,
dziesmu rakstnieks

12.07.2019