Kopš pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem visskaistākie Ziemassvētku albumi: TIK KLUSA UN SVĒTA un DZIMST PIEDOŠANA UN PRIEKS

2000. un 2001. gada albumi. Komponisti Arnis Mednis, Valts Pūce, Uģis Prauliņš, Aigars Grāvers.
Visu dziesmu pamatā bija manis rakstītie teksti. Iedvesma – bērnības, jaunības visromantiskākās, sirsnīgākās atmiņas par Kristus piedzimšanas svētkiem. Arī vecāku un vecmammu liecības, viņu Dziesmu grāmatas, man bērnībā dziedātās dziesmas. Arī noslēpumainā (jo nedaudz disidentiskā) egles zariņa/svecītes/dziesmu lapiņas saņemšana, dziedot “Klusa nakts, svēta nakts” sv.Jāņa baznīcā Vecrīgā. Bija taču padomju laiki, ticēt drīkstēja piesardzīgi, drosmīgi, tīri. Tas nekas, ka naivi. Continue reading

Pareizticīgo kristiešu lūgšanu albums latviešu valodā «SLAVA TEV, DIEVS. SLAVA TEV, DIEVS. SLAVA TEV, DIEVS.»

Vairāk par lūgšanu albumu http://www.krustaskola.lv/20/317

Lai albumu mp3 formātā lejuplādētu, jānoklikšķina uz lejuplvērstās bultiņas Sound Cloud atskaņotāja augšpusē pa labi vai jānoklikšķina uz šīs īssaites: https://goo.gl/9xCj6L

Sound Cloud atskaņošanas sarakstā, iespējams lejuplādēt arī katru lūgšanu vai dziedājumu atsevišķi.

Andra Manfelde: DECEMBRA ZEMENES

DIEVNAMS-SNIEGOS

Decembris ir robežu un kontrastu laiks. Robežu – atskatīšanās laiks, kad visu padarīto un nepadarīto, notikušo un nenotikušo gribas sajozt kā labības kūlīti un nolikt – te nu ir. Mainīt neko nevar, bet ar aizturētu elpu iesākt jauno – to gan var. Lai iegūtu bijīgi aizturēto elpu, nav jāmūk no kontrastiem. Ir jāiekāpj gan baltajā – klusumā un sniegā, gan melnajā – garajos vakaros, kad reizēm tumsa nospiež kā vatēts deķis. Continue reading

Parīzes melnās piektdienas ’13/11′ upuru piemiņai

Pirms 19 gadiem uzrakstīto dziesmu šodien dziedu Parīzes melnās piektdienas ’13/11′ upuru piemiņai.

– – –
Parīze

es neilgojos Parīzē nokļūt
tā sen ir nokļuvusi manī
arī Eifelis – pašnāvnieku obelisks
un Dievmātes torņu zvani

kaut aicināti ir visi
nolēkt spēj tikai daži
zobenu ēra beigusies
modē kabatas naži

kāda meitene rudiem matiem
paver Monmartras logu
es nedzīvoju lai iemīlētos
bet lai satiktu Van Gogu

saule pār Parīzi šodien
brūna no kafijas tvaikiem
man ir ļoti daudz laika
arī no seniem laikiem

vēl vakar Robespjērs vīnu
no sudraba naktspoda dzēra
priesteru un grāfieņu galvas
kā krelles pīķos vēra

šodien jau cita dzīve
līdzīga visām citām
mēs par savu Parīzi
katrs savādāk kritām

Parīze ir manā sirdī
citā es neesmu bijis
tik daudz asiņu kā manī
par to nekad nav lijis

kaspars dimiters
no albuma ‘pusiēns aizlido’ /1996/

viss albums: http://www.krustaskola.lv/1/32/