JUBILEJAS SAULES TEKSTS UN BILDES (paldies bildinātājiem)

Saule nav nejaušība. Ja līst, snieg, vējo un salst nedēļām, ticēt, ka saule sāks spīdēt tieši 1.maijā, ir neticami. Dievam saulaino dienu lūdzu, taču mazo, ērcinošo šaubu mākoņdaudzums brīžiem pieklīda. Par sevi pasmējos un turpināju ticēt tālāk.

Pirmā dāvana – dzīvība. 1.maija rītā pamodies un sapratis, ka vēl esmu, ļāvu sevi piestarot pateicībai par dzīvību un izlūgto sauli. Tā pār visu manu 21918. dzīves dienu meta savu spožo loku.

Pateicībā Kārlim Gustavam fon Zīversam par skaisto Cēsu parka ieleju un mūsu baznīciņu kalnā, dziesmot nolēmām Kārļa kalniņā. Zinājām, ka atnāks tie, kuriem jāatnāk, jo sociālās zvejošanas tīklus publiskajā telpā apzināti neizlikām. Izsūtījām vien ielūgumus tām e adresēm, aiz kurām kaut mazliet pazīstami dvēsa dvēseles. To salidojums arī sanāca.

Pirmo dienu no savām 21918 dzīvoju mierīgs. Continue reading

ANDRA FOTINA MANFELDE: «SVEICU DZIMŠANAS DIENĀ AR VĀRDIEM … »

Krimuldas krustaskolnieki 1994.gadā. Andra Manfelde pirmajā rindā vidū.

… PAR PIRMO AIZ LIELĀS DIENAS

Gandrīz vienmēr Pirmais maijs ir diena pēc gavilējošā nakts sauciena “Kristus augšāmcēlies!” Teju 2000 gadu šīs gaviles satricina tumši snaudošo zemi un dvēseles. Dzimt laikā, kad ne tikai pumpuri veras vaļā, bet arī altāra vārti, ir vairāk nekā skaisti. Izrādās, Pirmajam maijam ir daudz dziļāka nozīme nekā darba ļaužu solidaritātes gājienam, par ko bērnībā un jaunībā priecājāmies “Hristos anesti” vietā saukdami urravas sarkanajiem karogiem un neļķēm. Izrādās, bijām dzimuši laikā, kad sarkanā – Kristus augšāmcelšanās krāsa mums tika nolaupīta tāpat kā Lieldienu liturģija. Un tomēr, pazemīgā zeme ir paklausīgāka Radītājam nekā cilvēka prāts un kaut ko būtisku mums, rūpju nomāktajiem, atgādina. Ik maiju atkūst, atplaukst, aizlīst izsmaržodama. Lūk, saulainiem taureņu spārniem plivinās brīnums. Maijs izzied, lai dotu augļus. Ik gadu maijā Kādas neredzamas Mīlestības skubinātas, putekļu sīkuma sēkliņas gluži kā Evaņģēlijā sinepju koks, veidojas par ziediem, augļiem un kokiem, kurā, iespējams, drīz sēdīsies debesu putni. Mēs esam līdz aklumam un kurlumam noguruši. Bet pēkšņi Kaspars dzied. Vai bērns saka – “balodītis!” ieraudzīdams vārnu. Sauc –“pils!” iedams garām silikātķieģeļu piecstāvenei. “Ja jūs nekļūsiet kā bērni…” Tā dzīves lasītprasmi mums māca ne tikai baložvārnas, piļu daudzstāvenes, bet arī dziesmas. Kaspars notis nemaz nemākot. Tikai viņa dziesmas mums mācījušas, ka Evaņģēlijs ir notis, kuras ievērojot iespējams kļūt par dziesmu, oratoriju vai simfoniju. Continue reading

TVNET: «Kasparam Dimiteram – 60»

Foto: Harijs Daina Liepiņš

TVNET 26/04/2017

Pazīstamais dziesmu rakstnieks Kaspars Dimiters šogad 1. maijā svin apaļu jubileju – 60. Šim notikumam par godu tiek rīkots īpašs jubilejas koncerts Cēsu pilsdrupās (plkst. 15), kā arī izdota dzejoļu grāmata «Ielūgums uz dzīvi» un 100 dziesmu digitāls albums. Albumā iekļautas daudzas labi zināmas Dimitera dziesmas, kā arī vairākas pavisam jaunas, arī «Nāve ir dzimšanas diena» (skat. audio).

      NĀVE IR DZIMŠANAS DIENA

Albumā ir 100 profesionāli restaurētas un remāsterētas (skaņu inženieris – Gints Sola) dažādos laikos sacerētās dziesmas. Padsmit no tām radušās pēdējo dažu gadu laikā (“Es tevi mīlu jau”, “Nāve ir dzimšanas diena”, Viņš ir pamodies beidzot pavisam”, “Ūdens ir pienācis slieksnim”, “Vingrotājs Aleluja”, “Vēstule sargeņģelim”, “Baloži un lielgabali” u.c.).

Albuma māsteru kvalitātes failus būs iespējams lejuplādēt Dimitera mājaslapā krustaskola.lv vai blogā nebruks.lv.

Ielūgums uz dzīvi

«Ja citi ātri skrien uz priekšu, tad Kaspars lēni soļo atpakaļ. Soli pa solim, apejot nodzisušas revolūcijas, Continue reading

Latvijas radio: «Kaspars Dimiters – dziesminieks ar kristīgu sirdi»

Ansis Pavasaris, Daiga Mazvērsīte 14. aprīlis

Lieldienu laikā raidījuma varonis būs Kaspars Dimiters, dziesminieks ar kristīgu sirdi – tuvojas Kaspara 60. jubileja (1. maijs)

Joprojām dziesminieks Kaspars Dimiters ik pa laikam sacer kādu balādi un izceļas ar savu oriģinālo domāšanu un pasaules redzējumu. Visu, ko viņš dara, ar saviem komentāriem pavada gan atbalstītāji, gan noliedzēji, un fakts ir tas, ka Kaspars spēj godīgi atklāt savu pārliecību, kas mūsdienās nav nemaz tik bieža parādība. Laikmetā, kurā ir tik daudz melu, reklāmas un izlikšanās, Dimitera personība ir īpaša, jo viņš visu dara no sirds – mīl, ienīst, dzejo, sacer dziesmas un nebaidās nest atbildību par saviem uzskatiem. Un noteikti no sirds nācis ielūgums 1. maijā pulksten 3. dienā doties uz Cēsu pilsdrupām, lai tur svinētu Kaspara 60. jubileju. Continue reading

Brigitas Baibas Krūmiņas dvēseles gājputnam ardievas mājot

Ata-Brigita

GĀJPUTNI ATGRIEŽAS MĀJĀS

Kad zvaigžņotā naktī kalnup staigā,
Liekas – zosu balsīm zvaigznes klaigā.
Dzērvju kāši un zosu bari
Šogad agri nes pavasari.
Kad lidoja zemu, saucu: kā klājas?
“Gājputni un dvēsele atgriežas mājās”.

Aizvakar nomira viens no maniem nesenākajiem un tuvākajiem draugiem, kuru nekad dzīvē tā arī nesatiku. Dažās vēstulēs sapratāmies tā, kā neesmu sapraties ar ilgi pazīstamajiem un bieži satiktajiem. Brigita man nodeva īstenošanai sava vectēva padomu gauži aplamā laikmeta panešanai. Tas skan “Dzīvosim tam visam garām”.

Brigita bija laikmets, kas neatgriezeniski paiet. Kā ar Imantu Ziedoni pagāja Dzeja, tā ar Brigitu paiet tas dziļais latviskums jebkurā valodā, kas nekad nešķiroja tautības, nebija politisks, bet dzīvs, dziļš un patiess. Brigita mīlēja nevis valodas, bet cilvēkbērnus. Arī mūsu sunenīti Bernu, par kuras katru bildīti gavilēja, vārdos staroja.

Tagad Brigita mūs mīl mūžīgi. Tikai bez viņas mums vienam otru mīlēt būs vēl par vienu pa īstam dzīvu cilvēkbērnu grūtāk. Bet mēs, Brigita, ar dievpalīgu centīsimies. Apsolām, ka tavas mīlestības vieta uz mūsu planētas tukša nepaliks. To aizpildīsim ar savu mīlestību.

Es tevi klātienē dzīvu nesatiku, klātienē neiešu tevi satikt arī nedzīvu. Visdzīvākā neklātiene ir lūgšana. Tajā turpināsim savu draudzību arī turpmāk – mūžīgi. Arī haiku valodā.

Kaspars Dimiters
28.03.2017

STEFANA – EZRAS MINŪTĪGS VĒLĒJUMS

。。。

pirmais sniegs roku ziemai rudens
dvēsele dzīvos mūžīgi un nemirs
purva lakstīgala dzied un nerimst
klaiņo vējš un nemierīgi stāsta par mieru
par Dieva dvašu, par tevi, par pirmo Ievu
purva lakstīgala lūgsnu cilpās aptur laiku
Jaunais Ādams klauvē… vecais atver
miera ostā piestāj svētais, pazemīgs, jo sevī vīlies
un atskatoties sauc: nožēlojami ir visi grēki
mīļie, lūdzu, piedodiet un mīliet

Stefans-Ezra Dimiters
Pirmā sniega iedvesmā
25.10.2016 / Uplejās