PARADĪZE

Anri Volhonskis

PARADĪZE

Virs zilām debesīm
Stāv zelta pilsēta
Ar caurspīdīgiem vārtiem
Un sienām mirdzošām.

Tai pilsētā ir dārzs –
Tik zaļš un ziediem sēts.
Tur pastaigājas dzīvnieki,
To skaistums neredzēts.

Ir viens ruds lauva ugunskrēpēm vīts
Ir otrs – vērsis, acīm piepildīts,
Trešais – zelta ērglis debešķīgais,
Neaizmirstamu un gaišu skatienu.

Vēl debess zilumā
Mirdz viena zvaigzne tā,
Kas tavējā, mans Eņģeli,
Kas vienmēr tavējā.

Kas mīl – tas mīlēts ar.
Kas gaišs – tas arī svēts.
Lai tava zvaigzne ceļā ved,
Kur dārzs stāv apmirdzēts.

Tur gaidīs lauva ugunskrēpēm vīts
Un zilais vērsis, acīm piepildīts.
Tur būs zelta ērglis debešķīgais,
Neaizmirstamu un gaišu skatienu.

Tulkojums un balss: Kaspars Dimiters

– – –

Оригинал:

Анри Волохонский

РАЙ

Над небом голубым
Есть город золотой
С прозрачными воротами
И яркою стеной.

А в городе том сад,
Всё травы да цветы.
Гуляют там животные
Невиданной красы.

Одно как рыжий огнегривый лев,
Другое — вол, исполненный очей.
Третье — золотой орёл небесный,
Чей так светел взор незабываемый…

А в небе голубом
Горит одна звезда.
Она твоя, о Ангел мой,
Она всегда твоя.

Кто любит — тот люби́м.
Кто светел — тот и свят.
Пускай ведёт звезда твоя
Доро́гой в дивный сад.

Тебя там встретят огнегривый лев
И синий вол, исполненный очей.
С ними золотой орёл небесный,
Чей так светел взор незабываемый…

Ноябрь-декабрь 1972