Svētceļojums uz «ILzessalām»


KRISTUS NO ‘ILZESSALĀM’

Cik mūžīgs laiks. Rudens dalījās ar ikonu zeltu.
Dievs tā mūs mīl, ka jau šodien augšāmceltu.
Jau šodien katram savu mūžību dotu,
Ja mēs visi mīlētu Viņu, ne pīšļus, un to nožēlotu.

Lai kā mums mīļa tumsa, kas nāk no mūsu alām,
Pareizticības gaisma svētceļo pie mums pat no Ilzessalām.
No svētā latvieša Jāņa un viņa vecāku mājām,
Līdz kurām mēs, tikai daži latvieši, šogad svētaizstaigājām.

Svētceļojums nav ceļš, staigājams pašu spēkiem.
Tā ir atgriešanās tuvāk mājām. Atgriešanās no grēkiem.
Tie kas Pareizticību peļ, arī Pestītāju Krustā peltu.
Bet Viņš vienalga par tiem lūgtos un augšāmceltu.

Kaut tālāk un tālāk no Dieva izklīst ļaudis pa malu malām,
Kristus ik Liturģijā par visiem augšāmceļas
Un svētceļo pie katra. Arī no Ilzessalām.

Kaspars Elisejs Dimiters
25.09.2017